LATKas mainās epidemioloģiskās drošības prasībās no 2022. gada 1.aprīļa?
Šis apkopojums ir veikts pēc spēkā esošajiem MK noteikumiem Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” pēc stāvokļa uz 15.03.2022.
Kas mainās epidemioloģiskās drošības prasībās no 2022. gada 1.aprīļa? Šis apkopojums ir veikts saskaņā ar pēdējiem – 2022.gada 22.marta grozījumiem MK noteikumos Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas publicēti 2022.gada 24.martā un stāsies spēkā 1.aprīlī. Kā jau ierasts Ministru kabinets vispirms pieņēma grozījumus, kas būtiski atcēla ierobežojumus, tad publiski paziņoja, ka no 1.aprīļa tika atcelti praktiski visi ierobežojumi, bet faktiski ar šiem grozījumiem atcēla tikai daļu no ierobežojumiem, bet ar dažādiem nosacījumiem.
1. No 1.aprīļa vairs neeksistēs tādi jēdzieni kā epidemioloģiski daļēji droša vide un epidemioloģiski nedroša vide. Paliek tikai epidemioloģiski droša vide.
2. Publiskās iekštelpās nav obligātas prasības lietot sejas maskas. Maskas paliek kā obligātas sabiedriskajā transportā, izņemot bērnus līdz 12 gadu vecumam, bet bērni līdz 18 gadu vecumam var lietot nemedicīniskus sejas aizsegus. Kā obligātas maskas paliek veselības aprūpes iestādēs gan veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējiem, gan pacientiem. Obligātas maskas ir arī ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas vietās, kur maskas obligāti lieto apmeklētāji, darbinieki, kuri ir saskarē ar apmeklētājiem, un ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas klienti, tiekoties ar apmeklētājiem, piedaloties pasākumos šajās iestādēs, kā arī ārpus institūcijas telpām, apmeklējot pasākumus, saņemot pakalpojumus, tai skaitā tirdzniecības pakalpojumus. Turklāt maskas kā obligātas var noteikt jebkurš pakalpojuma sniedzējs vai pasākuma rīkotājs, kā arī darba devējs savā uzņēmumā (iestādē).
3. Epidemioloģiski droša vide kā obligāta netiek nekur pieprasīta, taču jebkurš pakalpojuma sniedzējs vai pasākuma rīkotājs var noteikt, ka pakalpojums tiks sniegs vai pasākums tiks organizēts epidemioloģiski drošā vidē. Tāpat darba devējs var noteikt, ka konkrēti darbi tiks veikti epidemioloģiski drošā vidē.
4. Darba devējam tāpat ir tiesības noteikt tos darbus, kuros ir obligāti nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Darba devējam ir jāizvērtē noteikumos norādītie kritēriji.
5. Darbiniekiem (amatpersonām), kuri veic darbu uz ārpakalpojumu līgumu pamata, veic mācību praksi, brīvprātīgo darbu, arī konkrētais darba devējs var pieprasīt obligātu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
6. Darba devējam ir tiesības nepielaist darbinieku pie darba, ja tam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.
Darba devējam ir tiesības paziņot darbiniekam, ka šāds sertifikāts ir nepieciešams.
7. Nav vairs pulcēšanās ierobežojumu ne privātos pasākumos, ne publiskos pasākumos, ne kultūras pasākumos, taču darba devējs ir tiesīgs ierobežot pulcēšanos konkrētā darba vidē.
8. Tiek atceltas speciālās epidemioloģiskās prasības saimniecisko pakalpojumu sniedzējiem, tirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem.
9. Izglītības procesā nodarbinātajiem ir jābūt ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, proti – sertifikātam ir jābūt gan pedagogiem, gan pakalpojumu sniedzējiem, ja viņi nonāk saskarē ar izglītojamo. Skolēniem, koledžās un augstskolās studējošiem sertifikāts nav obligāts, bet to par obligātu var noteikt koledžas vai augstskolas vadība, it īpaši praksē vai praktiskās daļas apguvē tematiskajās grupās “izglītība” un “veselības aprūpe”. Izglītības iestādēs netiek veikta testēšana. Pedagogam, kuram uz 31.03.2022. ir spēkā pārslimošanas sertifikāts, ir tiesības strādāt līdz 30.06.2022. arī tad, ja šajā laikā sertifikāta termiņš beidzas.
10. Nedaudz mainās izolācijas un mājas karantīnas noteikumi saslimušajām personām, kā arī kārtība kontaktpersonu noteikšanai un medicīniskai novērošanai.
11. Vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts kā obligāts paliek veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, nonākot tiešā kontaktā ar pacientu, kā arī ieslodzījumu vietas pārvaldes darbiniekiem un ieslodzītajiem, kuri tiek nodarbināt par samaksu.