Par nepamatotu lēmumu nevakcinētiem bērniem lietot mutes un deguna aizsegus
Mēs, Cilvēka brīvības un cieņas Memoranda 25 946
parakstītāju pārstāvji, aicinam valdību neieviest izglītības procesa nodrošināšanas
kārtībā normas, kas var veicināt bērnu segregāciju un emocionālu, fizisku
vardarbību bērnu un jauniešu vidū.
Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumu Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"" 40.11 2. apakšpunktā paredzēts, ka klātienē izglītības procesa ietvaros un ārpus tā iekštelpās lieto mutes un deguna aizsegu, izņemot nodarbinātos ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un izglītojamos ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu klātienes izglītības procesā mācību telpā (izņemot gadījumu, ja izglītības iestādes vadītājs, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, ir pieņēmis ar dibinātāju saskaņotu pamatotu lēmumu par mutes un deguna aizsega lietošanu).
Regulējums, kas paredz mutes un deguna aizsegu lietošanu, ir vērsts uz epidemioloģiskās drošības īstenošanu, bet atbrīvojums no aizsegu lietošanas, acīmredzami iekļauts, uzskatot, ka vakcinētas personas nav vai ir mazāk spējīgas izplatīt vīrusu apkārtējā vidē un tādējādi inficēt citas personas.
Šāds pieņēmums balstās uz iepriekš speciālistu sniegtajām ziņām saistībā ar SARS-CoV-2 Alfa (Lielbritānijas), Beta (Dienvidāfrikas) un Gamma (Brazīlijas) paveida izplatīšanās iespējām.
Savukārt, 2021.gada 19.augustā vairākos zinātnisko pētījumu publikāciju datu bāzēs (piem. Medicīnisko publikāciju datu bāzē BMJ[1]) tika publiskots Oksfordas Universitātes veiktais pētījuma “Delta varianta ietekme uz vīrusa slodzi un vakcīnu efektivitāte pret jaunajiem Sars-Cov-2 paveidiem Lielbritānijā”[2].
Sadarbojoties daudzām Oksfordas universitātes un citu universitāšu speciālistu komandām, pētījuma rezultātā tika izdarīts būtisks secinājums, ka indivīda aizsardzības pret infekciju ar SARS-CoV-2 Delta paveidu pēc pilnas vakcinācijas (2 dozām) vakcīnu BNT162b2, ChAdOx1 un mRNA-1273 saņemšanas ir samazinājusies, salīdzinoši ar iepriekš sastopamajiem variantiem, un infekcijas gadījumā inficēto personu vīrusu slodze ir vienāda vakcinētām personām un tiem, kas nav vakcinēti.
Faktiski pētījums norāda, ka vakcinēta persona pēc inficēšanās ar vīrusa paveidu Delta apkārtējā vidē izplata tikpat daudz vīrusa, kā nevakcinēta persona – tātad, rada analoģisku apdraudējumu. Pētījuma autori izsaka bažas, ka iespēja pilnībā vakcinētiem indivīdiem pārnest vīrusu citiem padara pūļa imunitātes sasniegšanu par izaicinājumu.
Vadoties no informācijas, kas sniegta iepriekš norādītajā Oksfordas Universitātes pētījumā “Delta varianta ietekme uz vīrusa slodzi un vakcīnu efektivitāte pret jaunajiem Sars-Cov-2 paveidiem Lielbritānijā”, secināms, ka personas, kas pilnībā vakcinētas spēj inficēt apkārtējos tāpat kā nevakcinētas personas. Atbilstoši SPKC mājas lapā publicētajai statistikas informācijai, šobrīd Latvijā nospiedoši dominē (virs 90% gadījumu) SARS CoV-2 vīrusa Delta (B.1.617.2) variants[3]. Līdz ar norādīto Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumu Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"" ietvertie drošības pasākumi attiecībā uz klātienes mācību organizēšanu skolās nesasniedz normatīvā akta leģitīmo mērķi – epidemioloģiskās drošības nodrošināšanu klases kolektīvā.
Papildus minētajiem veselības drošības aspektiem, būtu jāņem vērā būtisks psiholoģiskais aspekts – mutes un degunu aizsegu lietošanas atšķirīgās prasības vakcinētiem un nevakcinētiem bērniem (īpaši, ņemot vērā lietderības apsvērumus), rada bērnu segregāciju, augsni asiem konfliktiem un emocionālai un fiziskai vardarbībai.
Ņemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3.panta 2.daļā norādīto, ka bērna tiesības un brīvības valsts nodrošina visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas, un ka ikvienam bērnam valsts apņēmusies nodrošināt tiesības uz personas neaizskaramību un aizsardzību pret cietsirdīgu izturēšanos, cieņas un goda aizskaršanu, jebkāda atšķirīga attieksme un atšķirīgas prasības izglītības iestādē pēc vakcinācijas fakta pazīmes, ir tiesiski pieļaujamas tikai, pastāvot pierādāmai nepieciešamībai.
Papildus norādāms, ka bērni, kuriem nav sadarbspējīga izslimošanas vai vakcinācijas sertifikāta tiks pakļauti testēšanai, bet bērni ar minētajiem sertifikātiem – nē. Tomēr vakcinācijas fakts neizslēdz inficēšanās vai vīrusa izplatīšanas risku. Minētais liek secināt, ka bērnu grupa, kas saņēmuši vakcīnu, netiks testēti un nelietos mutes un deguna aizsegus var radīt potenciāli augstāku vīrusa izplatīšanās risku kā bērni, kuri tiks testēti un lietos mutes un deguna aizsegus.
Ņemot vērā visu iepriekš norādīto, norādām, ka epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai un bērnu tiesību aizsardzības īstenošanai pret diskrimināciju un vardarbību, ir nepieciešams atkārtoti izvērtēt mutes un deguna aizsegu lietošanas kārtību skolās, kā arī atbrīvojumus no to lietošanas.
Uzskatām, ka pastāvot identiskiem vīrusa izplatīšanas riskiem, un samazinoties vakcinācijas efektivitātei pret jaunajiem Sars-Cov-2 paveidiem, epidemioloģiskās drošības prasības nosakāmas vienādas vakcinētiem un nevakcinētiem bērniem.
[1] BMJ 2021; 374 doi: https://doi.org/10.1136/bmj.n2074 (Published 19 August 2021)
[2] https://www.ndm.ox.ac.uk/files/coronavirus/covid-19-infection-survey/finalfinalcombinedve20210816.pdf