Kas mainās epidemioloģiskās drošības prasībās no 2022. gada 1.aprīļa?
Šis apkopojums ir veikts pēc spēkā esošajiem MK noteikumiem Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” pēc stāvokļa uz 15.03.2022.
Kas mainās epidemioloģiskās drošības prasībās no 2022. gada 1.aprīļa? Šis apkopojums ir veikts saskaņā ar pēdējiem – 2022.gada 22.marta grozījumiem MK noteikumos Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas publicēti 2022.gada 24.martā un stāsies spēkā 1.aprīlī. Kā jau ierasts Ministru kabinets vispirms pieņēma grozījumus, kas būtiski atcēla ierobežojumus, tad publiski paziņoja, ka no 1.aprīļa tika atcelti praktiski visi ierobežojumi, bet faktiski ar šiem grozījumiem atcēla tikai daļu no ierobežojumiem, bet ar dažādiem nosacījumiem.
1. No 1.aprīļa vairs neeksistēs tādi jēdzieni kā epidemioloģiski daļēji droša vide un epidemioloģiski nedroša vide. Paliek tikai epidemioloģiski droša vide.
2. Publiskās iekštelpās nav obligātas prasības lietot sejas maskas. Maskas paliek kā obligātas sabiedriskajā transportā, izņemot bērnus līdz 12 gadu vecumam, bet bērni līdz 18 gadu vecumam var lietot nemedicīniskus sejas aizsegus. Kā obligātas maskas paliek veselības aprūpes iestādēs gan veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējiem, gan pacientiem. Obligātas maskas ir arī ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas vietās, kur maskas obligāti lieto apmeklētāji, darbinieki, kuri ir saskarē ar apmeklētājiem, un ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas klienti, tiekoties ar apmeklētājiem, piedaloties pasākumos šajās iestādēs, kā arī ārpus institūcijas telpām, apmeklējot pasākumus, saņemot pakalpojumus, tai skaitā tirdzniecības pakalpojumus. Turklāt maskas kā obligātas var noteikt jebkurš pakalpojuma sniedzējs vai pasākuma rīkotājs, kā arī darba devējs savā uzņēmumā (iestādē).
3. Epidemioloģiski droša vide kā obligāta netiek nekur pieprasīta, taču jebkurš pakalpojuma sniedzējs vai pasākuma rīkotājs var noteikt, ka pakalpojums tiks sniegs vai pasākums tiks organizēts epidemioloģiski drošā vidē. Tāpat darba devējs var noteikt, ka konkrēti darbi tiks veikti epidemioloģiski drošā vidē.
4. Darba devējam tāpat ir tiesības noteikt tos darbus, kuros ir obligāti nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Darba devējam ir jāizvērtē noteikumos norādītie kritēriji.
5. Darbiniekiem (amatpersonām), kuri veic darbu uz ārpakalpojumu līgumu pamata, veic mācību praksi, brīvprātīgo darbu, arī konkrētais darba devējs var pieprasīt obligātu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
6. Darba devējam ir tiesības nepielaist darbinieku pie darba, ja tam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.
Darba devējam ir tiesības paziņot darbiniekam, ka šāds sertifikāts ir nepieciešams.
7. Nav vairs pulcēšanās ierobežojumu ne privātos pasākumos, ne publiskos pasākumos, ne kultūras pasākumos, taču darba devējs ir tiesīgs ierobežot pulcēšanos konkrētā darba vidē.
8. Tiek atceltas speciālās epidemioloģiskās prasības saimniecisko pakalpojumu sniedzējiem, tirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem.
9. Izglītības procesā nodarbinātajiem ir jābūt ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, proti – sertifikātam ir jābūt gan pedagogiem, gan pakalpojumu sniedzējiem, ja viņi nonāk saskarē ar izglītojamo. Skolēniem, koledžās un augstskolās studējošiem sertifikāts nav obligāts, bet to par obligātu var noteikt koledžas vai augstskolas vadība, it īpaši praksē vai praktiskās daļas apguvē tematiskajās grupās “izglītība” un “veselības aprūpe”. Izglītības iestādēs netiek veikta testēšana. Pedagogam, kuram uz 31.03.2022. ir spēkā pārslimošanas sertifikāts, ir tiesības strādāt līdz 30.06.2022. arī tad, ja šajā laikā sertifikāta termiņš beidzas.
10. Nedaudz mainās izolācijas un mājas karantīnas noteikumi saslimušajām personām, kā arī kārtība kontaktpersonu noteikšanai un medicīniskai novērošanai.
11. Vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts kā obligāts paliek veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, nonākot tiešā kontaktā ar pacientu, kā arī ieslodzījumu vietas pārvaldes darbiniekiem un ieslodzītajiem, kuri tiek nodarbināt par samaksu.
Jurista viedoklis: Kā Ministru kabinets acīmredzami pārkāpj jūsu tiesības
KĀ MINISTRU KABINETS ACĪMREDZAMI PĀRKĀPJ JŪSU TIESĪBAS:
Uzmanības vērts ir tas, ka MK šos grozījumus pieņēma tieši tajā pašā dienā, kurā Saeima pieņēma grozījumus Covid likumā, to papildinot ar 6.9 pantu. Taču Covid likuma grozījumi stājās spēka tikai 29.05.2021. (2 dienas pēc tam, kad MK pieņēma grozījumus saistībā ar deleģējumu!). Tātad, balstoties uz vēl spēkā nestājušos Saeimas deleģējumu, MK 27.05.2021. datumā savus noteikumus Nr. 360 papildina ar V.1 nodaļu: “Sadarbspējīgs vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāts un izņēmumi epidemioloģiskās drošības pasākumiem”. Minētajā sadaļā MK runā par visām 3 personu kategorijām, un te pēkšņi 38.27 punktā (un visos tā apakšpunktos) vairs neparedz personas ar negatīvu testu (runa ir par veselu rindu dažādu aktivitāšu, ieskaitot darba vietas); šī personu kategorija no MK noteikumiem pēkšņi kaut kur pazūd.
Kur pazūd un uz kāda tiesiskā pamata pazūd? Tas līdz šai dienai tā arī nav skaidrs. Turklāt atsauces uz MK not. Nr. 360 38.27 punktu ir iestrādātas arī vairākos šo MK noteikumu punktos, piemēram:
Attiecībā uz STUDENTIEM ir īpaši cinisks MK regulējums, proti, MK 17.08.2021. atkal (kārtējo reizi) groza savus noteikumus Nr. 360, tos papildinot ar 40.13 punktu, kurā nosaka: “Koledžās un augstskolās studiju programmas īstenošanā un apguvē klātienē piedalās tikai personas ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu”. Kā redzams, šeit negatīvi testētie ir izslēgti vispār un jau pavisam tiešā veidā, bet MK ir tomēr “dāsns un labestīgs”, panāca pretī studentiem un papildināja savu noteikumu pārejas noteikumus ar 109.punktu, saskaņā ar kuru līdz 10.oktobrim deva iespēju vēl piedalīties ar negatīviem testiem mācību klātienē, bet pēc 10.oktobra vairs nē (citēju: “Līdz 2021. gada 10. oktobrim koledžās un augstskolās studiju programmu īstenošanā un apguvē klātienē var piedalīties arī personas ar apliecinājumu (papīra vai digitālā formā) par Covid-19 negatīvu testu, kurš veikts pēdējo 48 stundu laikā atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicētajam algoritmam”).
Tātad, attiecībā uz studentiem MK ir veicis acīmredzamu patvaļu, pārkāpjot jebkādu Saeimas deleģējumu un, protams, Satversmes 64.pantu, saskaņā ar kuru likumdošanas vara Latvijā pieder Saeimai un tautai (bet ne MK!).
- sākumā no sadarbspējīga sertifikāta trim personu kategorijām tiek atsevišķi nodalīta viena personu kategorija - nevakcinētie testētie, paredzot konstrukciju: “vakcinētie vai pārslimojušie” (sk. MK not. Nr. 360 38.27 punktu, kurā iepakotas abas šī personu kategorijas, tās turpmāk visur MK saucot par “šo noteikumu 38.27 punkta ievaddaļā minētajām prasībām”), un tad atsevišķi manipulē ar atšķelto personu kategoriju - testētajiem (šur tur to pieliekot atsevišķi it kā klāt šīm divām kategorijām, kas tagad iepakotas vienā paketē, bet šur tur to vispār noņemot nost (sk. MK not. Nr. 360 40.13 punktu un pārejas noteikumu 109.punktu attiecībā uz studentiem));
Galvenie secinājumi:
Jautājums: kādēļ Saeima kā likumdevējs uz to nereaģē un to pieļauj? Kur skatās valsts prezidents, kurš 28.maijā izsludina likumu, uz kura deleģējuma pamata MK jau 27.maijā ir izdevis MK noteikumus?
Aicina valdību neveicināt bērnu segregāciju un potenciālu vardarbību jauniešu vidū
Cilvēka brīvības un cieņas
Memoranda grupa kopā ar sabiedrības pārstāvjiem aicina valdību neieviest
izglītības procesa nodrošināšanas kārtībā normas, kas var veicināt bērnu
segregāciju un emocionālu, fizisku vardarbību bērnu un jauniešu vidū.
Viņi norāda, ka, pirmkārt, šis regulējums, kas paredz mutes un deguna aizsegu lietošanu, ir vērsts uz epidemioloģiskās drošības īstenošanu, bet atbrīvojums no aizsegu lietošanas, acīmredzami iekļauts, uzskatot, ka vakcinētas personas nav vai ir mazāk spējīgas izplatīt vīrusu apkārtējā vidē un tādējādi inficēt citas personas.
2021. gada 19. augustā vairākos zinātnisko pētījumu publikāciju datu bāzēs (piem. Medicīnisko publikāciju datu bāzē BMJ) tika publiskots Oksfordas Universitātes veiktais pētījuma “Delta varianta ietekme uz vīrusa slodzi un vakcīnu efektivitāte pret jaunajiem Sars-Cov-2 paveidiem Lielbritānijā”.
“Sadarbojoties daudzām Oksfordas universitātes un citu universitāšu speciālistu komandām, pētījuma rezultātā tika izdarīts būtisks secinājums, ka indivīda aizsardzības pret infekciju ar SARS-CoV-2 Delta paveidu pēc pilnas vakcinācijas (2 dozām) vakcīnu BNT162b2, ChAdOx1 un mRNA-1273 saņemšanas ir samazinājusies, salīdzinoši ar iepriekš sastopamajiem variantiem, un infekcijas gadījumā inficēto personu vīrusu slodze ir vienāda vakcinētām personām un tiem, kas nav vakcinēti,” norāda juridiskās palīdzības sniedzējs pārstāvjiem, advokāts Aldis Alliks.
Minētais pētījums norāda, ka vakcinēta persona pēc inficēšanās ar vīrusa paveidu Delta apkārtējā vidē izplata tikpat daudz vīrusa, kā nevakcinēta persona – tātad, rada analoģisku apdraudējumu. Pētījuma autori pauž bažas, ka iespēja pilnībā vakcinētiem indivīdiem pārnest vīrusu citiem padara pūļa imunitātes sasniegšanu par izaicinājumu.
Viens no Memoranda pārstāvjiem Viesturs Rozenbergs pauž uzskatu, ka pastāvot identiskiem vīrusa izplatīšanas riskiem, un samazinoties vakcinācijas efektivitātei pret jaunajiem Sars-Cov-2 paveidiem, epidemioloģiskās drošības prasības nosakāmas vienādas vakcinētiem un nevakcinētiem bērniem. “Papildus minētajiem veselības drošības aspektiem mēs aicinām pievērst uzmanību arī būtiskajam psiholoģiskajam apsvērumam. Mutes un degunu aizsegu lietošanas atšķirīgās prasības vakcinētiem un nevakcinētiem bērniem radīs bērnu “segregāciju”, augsni asiem konfliktiem un emocionālai un fiziskai vardarbībai,” norāda Viesturs Rozenbergs.
Advokāts Aldis Alliks uzsver, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3.panta 2.daļā norādīto, ka bērna tiesības un brīvības valsts nodrošina visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas. Ikvienam bērnam valsts apņēmusies nodrošināt tiesības uz personas neaizskaramību un aizsardzību pret cietsirdīgu izturēšanos, cieņas un goda aizskaršanu.
‘’Jebkāda atšķirīga attieksme un atšķirīgas prasības izglītības iestādē pēc vakcinācijas fakta pazīmes, ir tiesiski pieļaujamas tikai, pastāvot pierādāmai nepieciešamībai. Papildus bērni, kuriem nav sadarbspējīga izslimošanas vai vakcinācijas sertifikāta tiks pakļauti testēšanai, bet bērni ar minētajiem sertifikātiem – nē, lai arī vakcinācijas fakts neizslēdz inficēšanās vai vīrusa izplatīšanas risku. Ņemot vērā visu iepriekš norādīto, norādām, ka epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai un bērnu tiesību aizsardzības īstenošanai pret diskrimināciju un vardarbību, ir nepieciešams atkārtoti izvērtēt mutes un deguna aizsegu lietošanas kārtību skolās, kā arī atbrīvojumus no to lietošanas,” aicina Memoranda pārstāvji.
Cilvēka brīvības un cieņas Memorandu izveidoja Saeimas deputātu grupa “Par tiesībām uz vakcinācijas brīvprātīgumu” kopā ar sabiedrības pārstāvjiem. Memoranda iniciatore ir Saeimas deputāte un Saeimā izveidotās atbalsta grupas “Par tiesībām uz vakcinācijas brīvprātīgumu” vadītāja vietniece Jūlija Stepaņenko. Šobrīd Cilvēka brīvības un cieņas Memorandu parakstījuši jau 25 493 privātpersonas, 293 uzņēmumi un sabiedriskās organizācijas. Memoranda mērķis ir apvienot domubiedrus, kas iestājas par vakcinācijas brīvprātīgumu un vienlīdzību neatkarīgi no vakcinācijas statusa, kā arī cilvēka apziņas brīvību, lai kopīgi aizstāvētu savas – LR Satversmē un starptautiskajos dokumentos noteiktās cilvēka pamattiesības.
Cilvēka brīvības un cieņas Memoranda vārdā
Aldis Alliks
Par nepamatotu lēmumu nevakcinētiem bērniem lietot mutes un deguna aizsegus
Mēs, Cilvēka brīvības un cieņas Memoranda 25 946
parakstītāju pārstāvji, aicinam valdību neieviest izglītības procesa nodrošināšanas
kārtībā normas, kas var veicināt bērnu segregāciju un emocionālu, fizisku
vardarbību bērnu un jauniešu vidū.
Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumu Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"" 40.11 2. apakšpunktā paredzēts, ka klātienē izglītības procesa ietvaros un ārpus tā iekštelpās lieto mutes un deguna aizsegu, izņemot nodarbinātos ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un izglītojamos ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu klātienes izglītības procesā mācību telpā (izņemot gadījumu, ja izglītības iestādes vadītājs, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, ir pieņēmis ar dibinātāju saskaņotu pamatotu lēmumu par mutes un deguna aizsega lietošanu).
Regulējums, kas paredz mutes un deguna aizsegu lietošanu, ir vērsts uz epidemioloģiskās drošības īstenošanu, bet atbrīvojums no aizsegu lietošanas, acīmredzami iekļauts, uzskatot, ka vakcinētas personas nav vai ir mazāk spējīgas izplatīt vīrusu apkārtējā vidē un tādējādi inficēt citas personas.
Šāds pieņēmums balstās uz iepriekš speciālistu sniegtajām ziņām saistībā ar SARS-CoV-2 Alfa (Lielbritānijas), Beta (Dienvidāfrikas) un Gamma (Brazīlijas) paveida izplatīšanās iespējām.
Savukārt, 2021.gada 19.augustā vairākos zinātnisko pētījumu publikāciju datu bāzēs (piem. Medicīnisko publikāciju datu bāzē BMJ[1]) tika publiskots Oksfordas Universitātes veiktais pētījuma “Delta varianta ietekme uz vīrusa slodzi un vakcīnu efektivitāte pret jaunajiem Sars-Cov-2 paveidiem Lielbritānijā”[2].
Sadarbojoties daudzām Oksfordas universitātes un citu universitāšu speciālistu komandām, pētījuma rezultātā tika izdarīts būtisks secinājums, ka indivīda aizsardzības pret infekciju ar SARS-CoV-2 Delta paveidu pēc pilnas vakcinācijas (2 dozām) vakcīnu BNT162b2, ChAdOx1 un mRNA-1273 saņemšanas ir samazinājusies, salīdzinoši ar iepriekš sastopamajiem variantiem, un infekcijas gadījumā inficēto personu vīrusu slodze ir vienāda vakcinētām personām un tiem, kas nav vakcinēti.
Faktiski pētījums norāda, ka vakcinēta persona pēc inficēšanās ar vīrusa paveidu Delta apkārtējā vidē izplata tikpat daudz vīrusa, kā nevakcinēta persona – tātad, rada analoģisku apdraudējumu. Pētījuma autori izsaka bažas, ka iespēja pilnībā vakcinētiem indivīdiem pārnest vīrusu citiem padara pūļa imunitātes sasniegšanu par izaicinājumu.
Vadoties no informācijas, kas sniegta iepriekš norādītajā Oksfordas Universitātes pētījumā “Delta varianta ietekme uz vīrusa slodzi un vakcīnu efektivitāte pret jaunajiem Sars-Cov-2 paveidiem Lielbritānijā”, secināms, ka personas, kas pilnībā vakcinētas spēj inficēt apkārtējos tāpat kā nevakcinētas personas. Atbilstoši SPKC mājas lapā publicētajai statistikas informācijai, šobrīd Latvijā nospiedoši dominē (virs 90% gadījumu) SARS CoV-2 vīrusa Delta (B.1.617.2) variants[3]. Līdz ar norādīto Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumu Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"" ietvertie drošības pasākumi attiecībā uz klātienes mācību organizēšanu skolās nesasniedz normatīvā akta leģitīmo mērķi – epidemioloģiskās drošības nodrošināšanu klases kolektīvā.
Papildus minētajiem veselības drošības aspektiem, būtu jāņem vērā būtisks psiholoģiskais aspekts – mutes un degunu aizsegu lietošanas atšķirīgās prasības vakcinētiem un nevakcinētiem bērniem (īpaši, ņemot vērā lietderības apsvērumus), rada bērnu segregāciju, augsni asiem konfliktiem un emocionālai un fiziskai vardarbībai.
Ņemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3.panta 2.daļā norādīto, ka bērna tiesības un brīvības valsts nodrošina visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas, un ka ikvienam bērnam valsts apņēmusies nodrošināt tiesības uz personas neaizskaramību un aizsardzību pret cietsirdīgu izturēšanos, cieņas un goda aizskaršanu, jebkāda atšķirīga attieksme un atšķirīgas prasības izglītības iestādē pēc vakcinācijas fakta pazīmes, ir tiesiski pieļaujamas tikai, pastāvot pierādāmai nepieciešamībai.
Papildus norādāms, ka bērni, kuriem nav sadarbspējīga izslimošanas vai vakcinācijas sertifikāta tiks pakļauti testēšanai, bet bērni ar minētajiem sertifikātiem – nē. Tomēr vakcinācijas fakts neizslēdz inficēšanās vai vīrusa izplatīšanas risku. Minētais liek secināt, ka bērnu grupa, kas saņēmuši vakcīnu, netiks testēti un nelietos mutes un deguna aizsegus var radīt potenciāli augstāku vīrusa izplatīšanās risku kā bērni, kuri tiks testēti un lietos mutes un deguna aizsegus.
Ņemot vērā visu iepriekš norādīto, norādām, ka epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai un bērnu tiesību aizsardzības īstenošanai pret diskrimināciju un vardarbību, ir nepieciešams atkārtoti izvērtēt mutes un deguna aizsegu lietošanas kārtību skolās, kā arī atbrīvojumus no to lietošanas.
Uzskatām, ka pastāvot identiskiem vīrusa izplatīšanas riskiem, un samazinoties vakcinācijas efektivitātei pret jaunajiem Sars-Cov-2 paveidiem, epidemioloģiskās drošības prasības nosakāmas vienādas vakcinētiem un nevakcinētiem bērniem.
[1] BMJ 2021; 374 doi: https://doi.org/10.1136/bmj.n2074 (Published 19 August 2021)
[2] https://www.ndm.ox.ac.uk/files/coronavirus/covid-19-infection-survey/finalfinalcombinedve20210816.pdf
RAKSTI VĒSTULI DEPUTĀTAM!
Deputātu e-pasti:
Aldis.Adamovics@
SKOLOTĀJIEM!
Pēdējo mēnešu laikā kamēr katrs vecāks domā par jauno mācību gadu, vecāku un mūsu bērnu tiesībām un iespējām, lielajā jezgā, ko sacēluši politiķi un birokrāti, ikviens no mums var justies apmulsis.
Mēs visi dzirdam skaļas, pārliecinošas un uzstājīgas runas par “bērnu tiesībām uz izglītību”, kuru ēnā mūsu Skolotāji tiek spiesti pakļaut sevi riskam, ko rada pētījumu stadijā esošas vakcīnas. Riskam, kura apmērs vēl nav apzināts, bet atklājas pamazām. Riskam, kurš neizzudīs tikai tādēļ, ka to noliegsim.
Šī “jezga” (jo citādi literārā valodā to nosaukt nav iespējams), par Skolotāju runā kā par instrumentu mūsu bērnu tiesību nodrošināšanai; kā par margināli, kura tiesības pat netiek apspriestas – ir tikai pienākums kalpot sabiedrībai. Šajā jezgā vecāki tiek nostādīti pret skolotājiem. Vecāku intereses tiek pretstatītas “skolotāju”, vecāku viedoklis tiek konfrontēts ar “skolotāju” viedokli. Un mums šāda rīcība sāp.
Skolotāj,
kas šo lasa, šī ir vēstule Tev – Tavai drosmei, Tavai pašapziņai, Tavai
pārliecībai un ticībai.
Mēs rakstām
pateicībā par to, ka katram no mums ir bijusi svētība sastapt vismaz vienu
Skolotāju – savu skolotāju ar lielo burtu – cilvēku, kurš mums ne vien deva
izglītību, bet mācīja dzīvot – izzināt, domāt, paust pārliecību un aizstāvēt
to. Tie ir iemesli, kāpēc mēs jūs cienām, tie ir iemesli, kāpēc “skolotāju
piespiešanas kampaņa” mums ir sāpīga.
Mēs gribam,
lai Jūs zināt, ka domājot par Skolotājiem, mēs nedomājam par “pakalpojuma
sniegšanu”. Mēs nedomājam par skolotājiem kā par “skrūvēm” lielā izglītības
mašīnā. Mēs nedomājam par skolotājiem kā par savām vai savu bērnu tiesībām, bet
gan kā par privilēģiju. Mēs ceram, ka mūsu bērnu skolotāji turpinās būt
izzinoši, domājoši un drosmīgi. Ka vairāk par visu mūsu bērniem būs iespējas no
skolotājiem mācīties drosmi.
Mēs gribam
ticēt, ka saprāts uzvarēs:
- Ka ikviens sapratīs, ka aiz katra skolotāja ir viņa ģimene ar tiesībām uz veselu mammu un tēti;
- Ka mūsu bērniem ir tiesības uz izglītību, bet nevienam no mums nav tiesību diskriminēt skolotāju;
- Ka skolotājs nav avangarda karotājs, bet gan saudzējams, cienāms un respektējams paraugs;
- Ka pienāks diena, kurā valsts pārtrauks eksperimentēt un sāks savus pilsoņus sargāt un ārstēt.
Šīs vēstules
nolūks nav nevienu no Jums atrunāt no lēmuma pieņemšanas, tikai iedrošināt nesamulst,
ja brīžiem šķiet, ka nespējat atrast visas atbildes, un galvenais – uzdot
jautājumus. Jo ne jums ir jābūt atbildēm – bet gan tiem, kas mēģina ieviest
ētiski apšaubāmus likumus.
Sokrāts,
sarunā ar Platonu par ētisku valsts pārvaldīšanu apgalvo: “.. kamēr kāds nespēj
stāties pretī visiem iebildumiem un nav gatavs tos atspēkot nevis ar
viedokli, bet ar absolūtu patiesību, neslēpjoties ne no viena no
pretargumentiem – kamēr vien cilvēks nav gatavs visu to izdarīt, jums jāatzīst,
ka viņš neizprot ne labuma ētisko ideju, ne kādu citu ētisku jēdzienu. Ja
viņš vispār ko ir apjautis, tad tā ir ēna ko sniedz viedoklis, bet nevis
zinātnes patiesību; tāds cilvēks sapņo un snauž šajā dzīvē un pirms viņš
pamodīsies, viņš jau būs miris…”
Domājot par
šo vairāk kā 2000 gadus veco patiesību, jāatzīst, ka necik tālāk par Platona
laika valsts pārvaldes ētikas trūkumiem neesam tikuši – vēl aizvien atduramies
pret seno “viedokļa” klupšanas akmeni, līdz ētiskai objektīvas patiesības
noskaidrošanai un godīgai diskusijai par to pat netiekot.
Tāpēc mēs esam brīvprātīgi pulcējušies, lai ne vien rosinātu diskusiju, bet ļautu gaismā nonākt informācijai, lai kopā meklētu patiesību un ētiskākos risinājumus. Ar pateicību un cieņu, aicinām pievienoties arī Jūs, jo bez Skolotāja tautai nav cerību uz nākotnes brīvību un drošību.
Brīvības
Memorands nav politiska kustība, tā ir tautas atmodas pierādījums. Brīvības memorands
pulcē tos, kas iestājas par cilvēka tiesībām izlemt par savu ķermeni un
saglabāt cilvēka cienīgu dzīvi. Brīvības memorands ir pilsoņu savstarpējas
sadarbības platforma, kura ir radīta un turpina pilnveidoties, lai aizsargātu
vissvarīgāko – cilvēka neatņemamās tiesības un patiesas demokrātiskas vērtības.
Ikviens ir aicināts pievienoties, lai kopā īstenotu šo uzdevumu.
Cilvēka brīvības un cieņas Memoranda komandas vārdā,
Zvērināts advokāts Aldis Alliks
E-pasts: aaa@alliks.lv
Obligātās vakcinācijas likumprojekts
Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā Likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā", kas nosaka obligātu vakcināciju vairākās nozarēs strādājošajiem un paredz tiesības nevakcinētos atlaist, ja potes nebūs saņemtas līdz 1. oktobrim. |
Tāpat, likumā ir noteikts, ka no 1.oktobra valsts institūciju un privātpersonu sniegtajiem pakalpojumiem ir jābūt epidemioloģiski drošiem un darba devējiem ir jānodrošina epidemioloģiski droša darba un mācību vide, it īpaši šādu prasību attiecinot uz ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes iestādēm un uz darbu izglītības jomā. Grozījumi likumā paredz, ka no šī gada 1. oktobra valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī pakalpojumus ārstniecības, sociālās aprūpes centros un izglītības jomā klātienē varēs sniegt un saņemt personas, kurām ir derīgs sertifikāts, kas apliecina vakcināciju vai Covid-19 pārslimošanas faktu. Paredzēts, ka pārejas periodā līdz šā gada beigām būs iespējama sadarbspējīga sertifikāta aizstāšana ar negatīvu Covid-19 testu. Testēšanas izmaksas personai būs jāsedz no personīgiem līdzekļiem. |